Patērētāju uzticība eirozonā sasniedz 18 mēnešu zemāko līmeni, ko lielā mērā iespaidoja ASV tarifu politika.
Eiropas mājsaimniecības kļūst arvien satrauktākas, radot jaunas bažas par bloka trauslās ekonomikas atveseļošanās noturību, pieaugot globālajai tirdzniecības spriedzei.
Eiropas Komisijas jaunākā ātrā aplēse liecina, ka patērētāju uzticība eirozonai aprīlī kritusies par 2,2 procentpunktiem, noslīdot līdz -16,7 — zemākajam līmenim kopš 2022. gada beigām.
Tas iezīmēja otro mēneša kritumu pēc kārtas, un arī plašākā Eiropas Savienībā bija vērojams kritums par 2,1 punktu. Tagad rādītājs ir krietni zem tā ilgtermiņa vidējā rādītāja, kas liecina par noskaņojuma pasliktināšanos tieši laikā, kad reģions saskaras ar daudziem ārējiem satricinājumiem.
Noskaņojuma lejupslīde nāk, jo globālo tirdzniecības ierobežojumu vilnis satrauc gan patērētājus, gan uzņēmumus.
Kopš februāra ASV ir noteikušas vairākas secīgas tarifu kārtas galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru kulminācija ir gandrīz vispārēja nodevu piemērošana 2. aprīlī. Rezultātā tirgus nestabilitāte izraisīja strauju akciju indeksu kritumu un obligāciju ienesīguma pieaugumu.
Aprīļa Pasaules ekonomikas pārskatā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazināja globālās izaugsmes prognozi 2024. gadam līdz 2,8% no 3,3%, atsaucoties uz paaugstinātu tirdzniecības politikas nenoteiktību un novājinātu produktivitāti.
Sagaidāms, ka ASV, kas uzņemas lielāko daļu tarifu nokrišņu, 2025. gadā pieaugs tikai par 1,8%, kas ir krasi mazāks nekā janvāra prognozētais 2,7%.
Paredzams, ka eirozonas ekonomikas izaugsme 2025. gadā saglabāsies mērena – 0,8% apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā janvāra aplēses. Tiek prognozēts, ka izaugsme nedaudz uzlabosies līdz 1,2% 2026. gadā.
Lai gan katra lielākā eirozonas ekonomika ir piedzīvojusi lejupvērstu korekciju salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm, Spānijai 2025. gadā ir paredzēts palielināties par 2,5%, kas ir par 0,2 procentpunktiem uz augšu, salīdzinot ar janvāra prognozi.
“Mums jāpaliek elastīgiem un līdz galējībām atkarīgiem no datiem,” otrdien intervijā CNBC sacīja ECB prezidente Kristīne Lagarda.
Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā samazināja noguldījumu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2,25%, kas ir pirmais samazinājums vairāk nekā gada laikā. Tirgi pirms gada beigām nosaka vēl trīs likmju samazinājumus, jo politikas veidotāji mēģina atdzīvināt stagnējošu pieprasījumu, neveicinot inflāciju.
Lagarda arī uzsvēra nepieciešamību samazināt iekšējās tirdzniecības barjeras Eiropā, lai kompensētu ārējās nesaskaņas, norādot, ka tarifiem ir negatīva ietekme uz izaugsmi.
Eiro kurss otrdien samazinājās par 0,4% līdz USD 1,1460, samazinoties no augstākā līmeņa virs USD 1,15, kas bija sasniegts iepriekšējā dienā. Akciju tirgi visā Eiropā sesiju beidza neviennozīmīgi, investoriem izvērtējot jaunākos makroekonomikas datus un peļņas atjauninājumus.
Euro STOXX 50 indekss noslīdēja par 0,4%, bet Vācijas DAX palielinājās par 0,2%. Starp labākajiem Euro STOXX 50 rādītājiem bija L’Oréal, Vivendi un Volkswagen, kas pieauga attiecīgi par 5,2%, 3,3% un 2,4%. Negatīvā puse SAP, Schneider Electric, UniCredit un Airbus zaudēja no 3% līdz 3,5%.
Plašākais Euro STOXX 600 indekss beidzās par 0.1% zemāku. Pieaugumu vadīja Puma, pieaugot par 6,9%, kam sekoja Sartorius ar 6% pieaugumu. Stellantis un Novo Nordisk bija sesijas lielākie atpalicēji, samazinoties attiecīgi par 8,6% un 8,3%.